INDIVĪDA, SABIEDRĪBAS UN VALSTS MIJIEDARBĪBA KOPĒJĀ LATVIJAS VĒSTURES PROCESĀ: VĒRTĪBU KONFLIKTI UN KOPĪGU VĒRTĪBU VEIDOŠANĀS VĒSTURISKOS LŪZUMU PUNKTOS

Projekta identifikācijas nr.: VPP-IZM-2018/1-0018
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 1. decembris – 2021. gada 30. novembris
Projekta kopējais finansējums: EUR 600 000
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Guntis Zemītis
Sadarbības partneris: Daugavpils universitāte
Projekta mērķis: Pētīt komunikāciju starp valsti, sabiedrību un indivīdu, politiskās un sociālās kontroles ietekmi uz attieksmi pret valsts un sociālo drošību, kā arī politisko, sociālo un kultūras vērtību transformācijas procesu Latvijā 16.-20. gadsimtā. 100 gadus pēc valsts dibināšanas ir aktuāli apzināt un novērtēt tās vērtības un vēsturiskos pagrieziena punktus, kas deva iespēju nodibināt demokrātisku Latvijas Republiku. Valsts tapšanas brīdī pastāvēja vairākas Latvijas valstiskuma alternatīvas. Vēsturnieku, sociologu, juristu un teologu starpdisciplināra, kvalificētu zinātnieku komanda, piesaistot studentus, veiks jaunākās historiogrāfijas apzināšanu un avotu izpēti ar mērķi piedāvāt sabiedrībai un nozares pārstāvjiem jaunas zināšanas par to, kā laikā no 16. līdz 20. gs. reliģisko, filozofisko, sociālo ideju izplatības, ārēju un iekšēju faktoru ietekmes rezultātā sabiedrībā nostiprinājās to vērtību summa, kas noveda pie demokrātiskas, pilsoniskas republikas izveides. Tiks pētīta vēsturiskās atmiņas nozīme, neatkarības idejas nosargāšana okupācijas gados un nacionālā pretošanās kustība, kuru rezultātā tika atjaunota neatkarīga valsts, kurā attīstās daudznacionāla kultūra un iekļaujoša sabiedrība. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu etnisku, sociālu un reliģisku grupu devumam Latvijas valstiskuma un kultūras daudzveidības izveidē un saglabāšanā. Pētnieku uzmanības lokā būs arī sabiedrības drošības nodrošinājums, tā kompleksā daba, indivīda pārliecības loma valsts drošības stiprināšanā
- Lauksaimniecības aizsākumi un apkārtējā vide
- Vikingu laikmets Latvijā: starpdisciplināra izpēte
- Etnogrāfiskie un frīku šovi
- Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi (1940–1953)
- Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos
- Apbedīšanas tradīcijas ainavā
- Prasmju sinerģija un amatniecības konteksti
- Rail Baltica
- Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos
- Arheoloģija, pašvaldības un sabiedrība
- Apģērba attīstība Latgalē
- Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā Latvijas antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte
- Apbedījuma vides mikrobioma nozīme
- Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā
- Iztikas stratēģijas un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā
- Pārvērtējot bezvalstiskumu (1939–1945)
- Vēstures politizācija
- Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
- Cilvēks dinamiskā ainavā
- Karš un sabiedrība Latvijā
- Sociālās transformācijas bronzas laikmetā Daugavas lejtecē
- Šlokenbekas muižas arheoloģiskā izpēte
- Publisko lekciju cikls “Latvija – Ukraina: vēstures un kultūras krustpunkti"