LU konference
Ilga Zagorska (dz. 1940. g. 11. decembrī Rīgā) – arheoloģe, vēstures doktore. Beigusi Rīgas 49. vidusskolu (1959), LVU Vēstures un filozofijas fakultāti (1964), Latvijas vēstures institūta aspirantūru (1972). Kopš 1964. gada strādā Latvijas vēstures institūtā – zinātniskā līdzstrādniece, tad pētniece. Vēstures zinātņu kandidāte (1983), vēstures doktore (1992).
Interešu sfēra – akmens laikmets. Galvenās izpētes tēmas: Latvijas teritorijas senākā apdzīvotība, savācējsaimniecības problēmas, kaula un raga rīku tipoloģija un hronoloģija, apbedīšanas tradīcijas akmens laikmetā Austrumbaltijā. Pierādījusi vēlā paleolīta apdzīvotību Latvijā.
Vadījusi ekspedīcijas Zvejnieku arheoloģiskajā kompleksā (kopā ar F. Zagorski), Salaspils Laukskolā, Vecsvirlaukas Avotiņos, Rundāles Ziedoņskolā u. c. Publicējusi ap 200 zinātnisku, populārzinātnisku un populāru rakstu pašmāju un ārzemju izdevumos. Lasījusi vieslekcijas Lundas un Upsalas universitātēs Zviedrijā (1992), Oulu universitātē Somijā (1998). Latvijas Universitātē lasīja lekcijas par akmens laikmetu.
Kopš 1989. gada piedalījusies starptautiskās konferencēs un kongresos Austrumbaltijā, Skandināvijas valstīs, Polijā, Vācijā, Beļģijā, Krievijā, Ukrainā, arī Āzijas kontinentā – Japānā un Izraēlā.
Ir Eiropas arheologu asociācijas biedre (kopš 1990), INQUA Nacionālās komitejas Latvijā (LATQUA) locekle (kopš 1999).
2009. gada vasarā I. Zagorska sadarbībā ar Lundas Universitātes profesoru Larsu Larsonu organizēja starptautisku vasaras skolu par tēmu Akmens laikmeta apmetņu un kapulauku pētniecības pieredze, kurā piedalījās lektori un studenti no Zviedrijas, Vācijas, Norvēģijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas.
Novēlam jubilārei možu garu, neizsīkstošu enerģiju, spēku un izturību!
Izvērsta Ilgas Zagorskas biobibliogrāfija apkopota:
LU LVI izdevumā – Latvijas senākā vēsture, Rīga, 2001, 463. lpp.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2010, Nr. 4, Rīga, 194.,195. lpp.
Arheoloģija un Etnogrāfija XXV laidiens, izd. Zinātne, Rīga, 2011, 9.–23. lpp.
Informāciju sagatavoja Silvija Tilko, Valda Bērziņa, Māra Zundes un Toma Grīnberga fotogrāfijas.
