LU konference
Šodien, 15. oktobrī, arheologam, vēstures zinātņu doktoram Mārim Atgāzim apritētu 90 gadi (1935–2018). Piecdesmit gadus viņa darba vieta bija Latvijas vēstures institūts. Latvijas arheoloģija un senvēsture bija viņa sirdsdarbs. Ar saviem pētījumiem zinātnieks ielika fundamentālus pamatus dzelzs laikmeta bruņojuma un senās kara mākslas, baltu tautu, bet īpaši seno zemgaļu, etniskās vēstures, agrā un vidējā dzelzs laikmeta saimniecības un sociālo problēmu izpētei kā arī deva lielu ieguldījumu Latvijas arheoloģiskā mantojuma apzināšanā.
Māris bija lielākā autoritāte dzelzs laikmeta priekšmetu datēšanā. Viņš spēja pamanīt priekšmeta formā vismazākās izmaiņas, datēt to ar precizitāti līdz pusgadsimtam. Pēdējos gados veiktās radioktīvā oglekļa (14C) analīzes saskan ar viņa datējumiem.
M. Atgāža zinātniskais devums ir ap 200 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu. Viņš bijis līdzautors vairākām nodaļām kolektīvajā izdevumā “Latvijas PSR arheoloģija” (1974) un nodaļai par vidējo dzelzs laikmetu apkopojošajā darbā “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr.” (2001).
M. Atgāža raksti – zinātniska pētījuma etalons. Māris vienmēr rūpīgi iepazinās ar visām avotu grupām un literatūru par pētāmo tēmu, to tvēra dziļi un vispusīgi. Katrs viņa uzrakstītais teikums ietvēra apjomīgu informāciju, pētījumam nekas nebija vairs papildināms.
Senvēstures izpētei M. Atgāzis atstājis bagātu mantojumu: izrakumu materiālu no ap 20 nozīmīgiem dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģiskajiem pieminekļiem Daugavas HES celtniecības zonās, Zemgalē un savā dzimtajā Alūksnes pusē, kā arī ziņas par daudziem apzinātajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Zemgalē, Kurzemē, Latgalē. Māra izrakumu dienasgrāmatās un pārskatos, kas vairumam arheologu ir sausi atsegto liecību apraksti, vienmēr var atrast kādu “odziņu” ar humora pieskaņu.
M. Atgāzis labi pārzināja arī kaimiņzemju arheologu pētījumus. Viņš uzturēja draudzīgus kontaktus ar lietuviešu dzelzs laikmeta ieroču pētnieku Vitautu Kazakeviču (1951–2005), igauni Mati Mandelu, Ingmaru Jansonu no Zviedrijas u. c.
Māris bija spilgta personība ar daudzpusīgām zināšanām. Viņa redzesloks neaprobežojās ar arheoloģiju, viņš pārzināja dažādus Latvijas vēstures jautājumus, īpaši viņam interesēja notikumi un cilvēku rīcība laikmetu griežos.
Māris bija viens no nedaudzajiem sava laika arheologiem, kas dalījās ar savu plašo zināšanu bagāžu. Ikviens no viņa guvis kādu derīgu atziņu vai norādījumu savam darbam. Daudzi jaunākās paaudzes arheologi uzskata viņu par savu skolotāju.
Viņš vienmēr centās būt aculiecinieks nozīmīgām sabiedriskām un politiskām aktivitātēm, kā arī bija aizrautīgs sporta fans, dedzīgs hokeja un futbola spēļu līdzjutējs. Līdzgaitnieki atcerēsies Māri kā nopietnu zinātnieku ar nerimstošu izziņas degsmi un kā sirsnīgu, labsirdīgu un atsaucīgu kolēģi ar poētisku un jūtīgu dvēseli.
Izvērsta M. Atgāža biobibligrāfija un laikabiedru atmiņas par viņu apkopotas LU Latvijas vēstures institūta izdevumā: Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2019.
Materiālu sagatavoja A. Vilcāne un S. Tilko.
