LU konference
1958. gadā Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar izcilību beigušais, 1966. gadā vēstures zinātņu kandidāta disertāciju aizstāvējušais un darbu LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā uzsākušais Valdis Bērziņš institūtam veltījis sava mūža 39 nozīmīgākos darba gadus, no 1996. līdz 2000. gadam vadot arī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Vēstures nodaļu.
V. Bērziņš ir daudzu zinātnisku rakstu, kolektīvu monogrāfiju un dokumentu krājumu, vairāku populārzinātnisku grāmatu un mācību līdzekļu autors un līdzautors. Viņa rokai pieder virkne nozīmīgu zinātnisku monogrāfiju, to vidū “Latvija Pirmā pasaules kara laikā” (1987), “Latviešu strēlnieki – drāma un traģēdija” (1995), “Militārais stratēģis Jukums Vācietis laikmetu griežos“ (2024) un vairākas citas, kas apliecina V. Bērziņa nopietno ieguldījumu sarežģīto Latvijas 20. gadsimta pirmās puses militāri politiskās vēstures jautājumu risināšanā. Jubilārs ir arī Latvijas vēstures institūta apgādā klajā nākušā akadēmiskā izdevuma “20. gadsimta Latvijas vēsture” pirmo divu sējumu “Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības atjaunošanai 1900–1918” (2000) un “Neatkarīga valsts 1918–1940” (2003) izdošanas organizators, līdzautors un atbildīgais redaktors.
Apliecinājums jubilāra augstajai zinātnieka kvalifikācijai ir arī viņa ievēlēšana par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli (1992) un īsteno locekli (1998). Par ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā V. Bērziņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2012), kā arī saņēmis LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu (2000) un LZA Kārļa Ulmaņa vārdbalvu (2004). V. Bērziņam 2005. gadā piešķirts arī Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums.
Novēlam jubilāram dzīvesprieku un možu garu, kopā ar dzīvesbiedri vēsturnieci Ināru Bērziņu pavadot dienas savās mājās Salacgrīvā, un saglabājot neatslābstošu interesi par notikumiem kā Latvijas un pasaules vēsturē, tā mūsdienās!
Fotogrāfijas © Dagnija Svarāne, Vera Veilande, Rudīte Vīksne
