
3.–6. jūnijā VPP projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) pētnieki Ilze Boldāne-Zeļenka, Ieva Garda-Rozenberga un Uldis Neiburgs piedalījās Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības 17. kongresā "Unwriting" Aberdīnas Universitātē, Skotijā.
I. Garda-Rozenberga referātā “Eko-nacionālisms Latvijā: vietas identitātes un vides aktīvisma mijiedarbība” analizēja dažādus Latvijas iedzīvotāju eko-sociālās rīcībspējas gadījumus, secinot, ka eko-nacionālisms Latvijā attīstījies kā reakcija uz draudiem Latvijas videi, tā dabai kļūstot par piederības, zaudējuma un pretošanās simbolu. Vides aktīvisms bija viens no veidiem, kā cilvēkiem apliecināt tiesības uz vietu, atgūt rīcībspēju un vēstīt par nepārtrauktību uzspiestu pārmaiņu apstākļos.
I. Boldāne-Zeļenka referātā “Varas, sabiedrība un lauku ainava: Latvijas PSR gadījums” pētīja varas iestāžu centienus industrializēt lauksaimniecību, kā rezultātā Latvijas ainavai tik raksturīgās viensētas nomainīja kolhozu infrastruktūra un ciemati, mainījās arī lauku iedzīvotāju sastāvs (emigrācija, deportācijas un imigrācija, tostarp no padomju republikām). Pieredzētās vides un sabiedrības pārmaiņas izraisīja jautājumus ne tikai par varas un sabiedrības attiecību dinamiku, bet arī par vietas nozīmes veidošanas stratēģijām lauku ainavas pārmaiņu kontekstā.
U. Neiburgs referātā “Naratīvu sadursmes nacistu un padomju mantojuma kontekstā: Borisa Kinstlera ģimenes gadījums” demonstrēja dažādas pagātnes rekonstruēšanas un (ne) pārstāstīšanas prakses. Balstoties vācu Drošības policijas un SD latviešu drošības palīgpolicijas – "Arāja komandas" dalībnieka un LPSR VDM informatora B. Kinstlera darbības un tās atspoguļojuma analīzē, ziņojumā tika atklāti atšķirīgi skatījumi uz komplicētiem Latvijas Otrā pasaules kara un pēckara vēstures un kolektīvās atmiņas jautājumiem, kā arī iezīmētas to izpētes nacionālās un transnacionālās dimensijas.