8. un 9. maijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieki piedalījās starptautiskajā konferencē “The Pen, the Place, and the Pact: Literature, Heritage and Diplomacy in the Baltic and Nordic Regions” Sibiu, Rumānijā, kuru jau 16. reizi organizēja Rumānijas Baltijas un Ziemeļu studiju asociācija.

Konference tika atklāta ar prof. Ērika Jēkabsona referātu “Latvian War of Independence 1918–1920: Ethnic, Social, and Cultural Challenges”. Projekta pētnieki Andrejs Gusačenko, Daniela Rihtere, Kaspars Zellis un Baiba Pazāne uzstājās ar priekšlasījumiem panelī “Conflict, Memory, and Diplomacy in Interwar Latvia”, iezīmējot galvenos problēmjautājumus Latvijas Neatkarības kara un starpkaru perioda vēsturē. Savukārt Kristīne Beķere prezentēja referātu “Diaspora and the Homeland: Latvian Popular Front Supporter Groups Abroad”. Pētnieku dalība konferencē īstenota VPP projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros.

VPP projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ekspertes Danielas Rihteres pārdomas:

“Izrādās, ka, studējot vēsturi, var aizbraukt uz tālām un interesantām vietām ne tikai ar pirkstu pa karti, bet arī burtiski. Geogrāfiskais un kulturālais konteksts, kurā norisinājās šī konference, lika palūkoties uz Baltijas valstu vēsturi pavisam citā gaismā – kā no malas. Sibiu, Rumānijā, Transilvānijas sirdī, Baltijas un Ziemeļvalstu kultūra un vēsture var šķist ļoti tāla, taču mums ir daudz kopīgā. Formālās un neformālās diskusijas, kuras sekoja pētnieku referātiem, apliecināja to, ka mums ir ne tikai kopīgas akadēmiskās intereses, bet arī līdzīgi skatījumi uz to, kādas pagātnes pieredzes virza mūs tagadnē."

Konferences ievadā tika izcelta kopīgā ārējo spiedienu pieredze, kas vieno Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Centrāleiropas reģionu, reflektējot par šībrīža ģeopolitisko situāciju un uzsverot starptautiskas akadēmiskās sadarbības un domapmaiņas nozīmi tās kontekstā. Desmit paneļdiskusijās un divās plenārsesijās tika aplūkoti jautājumi par vēsturiskās atmiņas veidošanos, kultūras diplomātiju, indivīda aģences lomu vēsturiskajos procesos un literāro jaunradi, veidojot starpdisciplināru dialogu par kultūras un politiskajiem naratīviem, kas veido Ziemeļeiropas un Austrumeiropas pieredzi. 

 

Dalīties