In memoriam. Ilze Biruta Loze

Šī gada 10. augustā mūžībā devusies viena no izcilākajāmBaltijas akmens laikmeta pētniecēm, Latvijas Zinātņuakadēmijas korespondētājlocekle Ilze Biruta Loze. Darbagaitas Latvijas vēstures institūtā viņa uzsāka 1959. gadā kājaunākā zinātniskā līdzstrādniece, bet kopš 1993. gada darbojās kā institūta vadošā pētniece. Aizvēsturespētniecība ir arheoloģes patiesā aizraušanās un dziļapersoniskā misija, kas veidoja I.B. Lozes profesionālo dzīviun bija galvenais dzinējspēks viņas zinātniskajā darbībā. 
Pētījumu rezultāti publicēti daudzās monogrāfijās un vairāk nekā 400 publikācijās, kā arī nolasīti daudzi referātidažādos zinātnes forumos gan Latvijā, gan citviet pasaulē(Polijā, Beļģijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Meksikā, Maltā, Krievijā, Dienvidāfrikā u.c.). 
 
I.B. Lozes veikums ir augstu novērtēts. Viņa apbalvota arSIA “Lattelekom”, Latvijas Izglītības fondamedaļu–diplomu un stipendiju, Latvijas Zinātņuakadēmijas medaļu. I.B. Lozei pasniegta arī Ministrukabineta balva par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā, kā Triju Zvaigžņu ordenis. 
 
Arheoloģes ieguldījums Lubāna ezera apkārtnes akmenslaikmeta izpētē ir nenovērtējams. Pateicoties viņaspētījumiem, Lubāna mitrājs ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas akmens laikmeta apdzīvotībascentriem. Lubāna apkārtnē arheoloģe atklājusi apmēram27 apmetnes, no kurām lielākajā daļā arī veikusiarheoloģiskos izrakumus. Iegūta plaša arheoloģiskāmateriāla bāze par Lubāna mitrāja apdzīvotību, tostarp, apmetņu raksturu, seno cilvēku saimniecības formām, iztikas stratēģijām, apbūvi un kultūru. I.B. Loze konstatēja, ka Lubāna mitrājs bija svarīgs dzintara apstrādes centrs. Dzintara pētniecība kļuva par arheoloģes sirdslietu. I.B.Loze organizēja IV Starptautisko dzintara konferenciLatvijā un bija redaktore rakstu krājumam “Amber in Archaeology”. Par dzintaru viņa publicējusi divas grāmatas– “Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādesdarbnīcas” un “Senais dzintars Austrumbaltijā”. 
 
I.B. Lozei bija dziļa interese arī par akmens laikmetamākslu, publicējot monogrāfiju “Akmens laikmeta mākslaAustrumbaltijā”. Viņas redakcijā izdots rakstu krājums“Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology”. Savus pētījumus ievērojamā arheoloģe apkopojusi arīvairākās citās monogrāfijās, no tām nozīmīgākās – “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, “Позднийнеолит и ранняя бронза Лубанской равнины,” “Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит”. Viņa ir līdzautorearī vairākiem kolektīviem izdevumiem – “Latvijas PSR arheoloģija” (1974), “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g.” (2001) un “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” (2021). 

 
Lai arī lielāko daļu sava darba mūža veltījusi tieši Lubānaapkārtnes izpētei, I.B. Loze pētīja arī arheoloģiskospieminekļus Daugavas HES celtniecības zonā, kā arī veicaapzināšanas ekspedīcijas Liepājas rajonā. Vairākassezonas arheoloģiskā izpēte notika neolīta apmetnēsZiemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā, kur iegūtierezultāti apkopoti monogrāfijā – “Neolīta apmetnesZiemel̦kurzemes kāpās”. 
 
Savu laiku I.B. Loze veltījusi arī jaunatnes izglītošanai, lasot arheoloģijas kursu LU Vēstures un filozofijasfakultātē un Rēzeknes augstskolas Humanitārajāfakultātē. Kā Latvijas pārstāve viņa iesaistījās Eiropasarheologu asociācijas dibināšanā un attīstībā. 
Arheoloģei patika mūzika, viņa spēlēja vijoli. Tāpatinteresēja māksla un ceļojumi, kuru laikā iepazina citutautu kultūru un vēsturi. 
 
LU HZF Latvijas vēstures institūts ir dziļi pateicīgs par IlzesBirutas Lozes nostrādātajiem gadiem un atstātomantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas vēsturesinstitūts izsaka dziļu līdzjūtību viņas tuviniekiem, kolēģiem, studentiem.