LU konference
Antonija Vilcāne dzimusi 1956. gada 16. janvārī Preiļu pagasta Bukos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1974. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru beidza 1980. gadā. Antonija Vilcāne ir LU vēstures doktore (2001).
Jau studiju gados iesaistījās arheoloģisko izrakumu darbā Ēvalda Mugurēviča, Elvīras Šnores ekspedīcijās, kā arī Jāņa Graudoņa vadītajos Turaidas pils izrakumos. 1979. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures institūtā, Konservēšanas un restaurācijas labaratorijā.
1985. gadā Antonija Vilcāne kļuva par Latvijas vēstures institūta jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. Kopš 2008. gada vadošā pētniece. No 2007. gada līdz 2015. gadam vadījusi Arheoloģijas nodaļu.
Antonija Vilcāne patstāvīgos arheoloģiskos izrakumus uzsāka kopā ar Ēvaldu Mugurēviču 1985. gadā Dinaburgas pilī un senpilsētā, kur vadīja izrakumus arī 1987., 2000., 2008. gadā. Sadarbība ar Ē. Mugurēviču turpinājās Jersikas pilskalna izrakumi 1990.–2004. gados. Vadījusi arheoloģiskos izrakumus virknē citu pieminekļu – Preiļu parka kapsētā (2002), Anspoku pilskalnā (2006), Brīveru vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kapulaukā (2004–2007), kopā ar Heiki Valku (Igaunijas arheologs) Drusku (Kornetu) pilskalnā (2007), Preiļu pils kapelā (2007–2008), kopā ar Uldi Kalēju – Alūksnes Tempļa kalnā (2017), veikusi pieminekļu apzināšanu, apsekošanu un pieminekļa teritorijas noteikšanu Alūksnes, Apes, Ludzas, Dagdas un Balvu novados (2013–2015). A. Vilcāne aktīvi piedalījusies Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas tapšanā gan kā redakcijas kolēģijas locekle, gan kā autore (53 šķirkļi).
Antonija Vilcāne savas zinātniskās intereses saistījusi ar seno latgaļu un sēļu pētniecību. Par šo tēmu 2001. gadā aizstāvēts promocijas darbs “Latgaļu kultūras veidošanās dzelzs laikmetā 1.–12. gadsimtā (pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla),” par daudzgadīgo izrakumu rezultātiem Jersikas pilskalnā 2004. gadā publicēta monogrāfija “Senā Jersika”. Sarakstījusi nodaļu par vēlo dzelzs laikmetu enciklopēdiskajā izdevumā “Latvieši un Latvija“. Īslaicīgi strādājot Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (2006–2009), Antonija Vilcāne ir iesaistījusies arheoloģisko kolekciju apzināšanā ārpus Latvijas. Šī darba rezultāts ir 2012. gadā publicētais J. K. Bēra kolekcijas Britu muzejā katalogs.
Referējusi daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā.
Antonija Vilcāne – aktīva zinātniskā darba organizatore – LU Latvijas vēstures institūta projektu vadītāja, zinātnisko konferenču un semināru organizētāja, zinātniskā izdevuma “Arheoloģija un etnogrāfija” sastādītāja un zinātniskā redaktore, izdevumu “Arheologu pētījumi Latvijā”, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” redkolēģijas locekle.
Nozīmīgs ir A. Vilcānes ieguldījums Arheoloģijas zinātnes popularizēšanā, kā Eiropas pārrobežu projekta “Arheoloģija, vara, sabiedrība” koordinatore veicinājusi Latvijas – Igaunijas – Krievijas arheologu sadarbību arheoloģiskā mantojuma aizsardzībā.
Vilcāne kā viesdocente lasīja arheoloģijas kursu Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā (kopš 2012). Latvijas arheologu biedrības biedrs kopš 1994. gada. Organizējusi un vadījusi biedrības arheologu vasaras semināru Anspoku pilskalnā.
Antonija Vilcāne ir ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un četru grāmatu autore.
A. Vilcānes hobijs ir tautas dejas Inčukalna deju kolektīvā “Virši”. Vēlam neizsīkstošu enerģiju, spēku un izturību, piedaloties Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos! Vēlam jubilārei jaunus zinātniskus sasniegumus!
Informāciju sagatavoja: Silvija Tilko. Māra Atgāža, Silvijas Tilko, Toma Grīnberga un Arheoloģiskās materiālu krātuves fotogrāfijas.
