Apbedīšanas tradīcijas ainavā: Latvijas teritorija dzelzs laikmetā (1–1200)

Projekta identifikācijas nr.: lzp-2021/1-0163
Projekta izpildes termiņš: 2022. gada 3. janvāris – 2024. gada 30. decembris
Projekta kopējais finansējums: 299 999,70 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Guntis Zemītis
Projekta mērķis ir pētīt dzelzs laikmeta (1.–1200. g.) apbedīšanas tradīcijas ainavā Latvijas teritorijā, kas līdz šim ir maz skatīts jautājums. Arheoloģijā ainava tiek pētīta kā kultūras, sociālās un vides dinamika, tā vienlaicīgi gan ietekmē cilvēka domāšanu, gan ir cilvēku darbību rezultāts. No šādas perspektīvas raugoties, arī apbedījumu vietu izveidošana ir rezultāts izvēlei, ko konkrētās sabiedrības indivīdi izdara attiecībā uz ainavu, izveidojot īpašu apbedīšanas ainavu.
Projektā, izmantojot muzejos un citās krātuvēs glabāto arheoloģisko izrakumu materiālu no teritoriāli un hronoloģiski dažādām dzelzs laikmeta apbedījumu vietām Latvijā, tiks identificēta 1.–1200. g. apbedīšanas ainava, analizēti tās izveides pamatprincipi, organizācija un vēlākā ietekme. Izdalīti trīs galvenie uzdevumi:
- analizēt ainavas elementu nozīmi un izmantošanu apbedījumu vietu izvēlē, kā arī to savstarpējā izvietojumā;
- analizēt apbedījumu vietu iekšējo telpisko organizāciju un bēru rituālu saistībā ar apkārtnes ainavu;
- analizēt dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavas ietekmi uz turpmāko teritorijas attīstību. Izpētē tiks pielietotas gan arheoloģijas (objektu apsekošana dabā, izrakumu materiāla analīze, ietverot datēšanu, datu korelāciju u.c.), gan dabas zinātņu (paleobotāniskās) izpētes metodes. Iegūto arheoloģisko un vides datu savietošanai un telpiskai analīzei tiks izmantotas Ģeotelpiskās informācijas sistēmas.
Projektā apvienojušies arheologi, kas specializējas dažādu dzelzs laikmeta posmu un Latvijas reģionu izpētē, kā arī arheologs–kokogļu pētnieks un paleoekologs. Veicot kopīgus starpdisciplinārus pētījumus, tiks sniegtas jaunas zināšanas par 1.–1200. g. apbedīšanas tradīcijām, kā arī tiks veicināta izpratni par arheoloģiskās ainavas vērtību un tās saglabāšanu.
Projekta grupā strādā Dr. hist. Guntis Zemītis, Dr. archaeol. Valdis Bērziņš, Dr. geol. Normunds Stivriņš, Dr. hist. Antonija Vilcāne, doktoranti Inga Doniņa, Aija Ērkšķe, Elīna Guščika, maģistrante Ildze Mīlgrāve.
Informācija sagatavota 07.03.2022.
- Etnogrāfs, sabiedrība, māksla
- Lauksaimniecības aizsākumi un apkārtējā vide
- Vikingu laikmets Latvijā: starpdisciplināra izpēte
- Etnogrāfiskie un frīku šovi
- Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi (1940–1953)
- Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos
- Apbedīšanas tradīcijas ainavā
- Prasmju sinerģija un amatniecības konteksti
- Rail Baltica
- Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos
- Arheoloģija, pašvaldības un sabiedrība
- Apģērba attīstība Latgalē
- Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā Latvijas antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte
- Apbedījuma vides mikrobioma nozīme
- Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā
- Iztikas stratēģijas un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā
- Pārvērtējot bezvalstiskumu (1939–1945)
- Vēstures politizācija
- Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
- Cilvēks dinamiskā ainavā
- Karš un sabiedrība Latvijā
- Sociālās transformācijas bronzas laikmetā Daugavas lejtecē