LU konference
Lekcijā tiks aplūkoti pētījumi vācu valodā par Holokausta Latvijā norisi starptautiskās historiogrāfijas ietvaros. Lai gan ebreju iznīcināšana Rīgā vācu pētnieku skatījumā, tostarp Vācijas ebreju deportācijas uz Latviju, ir centrālas nozīmes tēma, tā ilgu laiku Vācijā bijusi maz pētīta. Tikai no 1991. gada, kad kļuva pieejami Latvijas arhīvi, šie pētījumi ieguva jaunu impulsu. Tie sākotnēji norisinājās vēsturisko strīdu kontekstā, ietverot jautājumu par nacionālsociālistisko un komunistisko noziegumu salīdzināmību, un tieši saistījās ar Latvijas pieredzi divkāršas okupācijas apstākļos.
Nākamajos gados Latvija arvien biežāk ir minēta kā piemērs gan intentionālisma–funkcionālisma debatēs, gan arī pētījumos par noziedzniekiem. Vienlaikus, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos, pieauga interese par vietējām perspektīvām un atceres kultūru.
Lekcija pievērsīsies arī Latvijas lomai pašreizējās diskusijās par tā saukto "Vēsturnieku strīdu 2.0“ (Historikerstreit 2.0), kā arī problēmjautājumiem par vācu un starptautisko Holokausta pētniecību globālo studiju, nacionālo perspektīvu un Krievijas vēstures politikas kopējā kontekstā.
Lekcija un ekspozīcijas apskate (latviešu un angļu valodā) notiks Rīgas Geto un Holokausta muzejā Rīgā, Lastādijas ielā 14A.
Reģistrēties dalībai lekcijā (līdz 9. septembrim).
Papildu informācija par profesoru T. Platu.
Publiskā lekcija norisinās Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (projekta nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) starptautisku lekciju sērijas “Jaunas perspektīvas vēsturē” ietvaros.
 profesors Dr. Tilmans Plats (Tilman Plath).){kind=link}