14. aprīlī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā norisinājās LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Pagātnes krustpunkti: vara, identitāte un vēstures pētniecība”. Ar referātiem tajā uzstājās Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) pētnieki: 
Jānis Ķeruss “PSRS sociāli ekonomisko problēmu ietekme uz Latvijas Civilās aviācijas pārvaldes darbību 20. gs. 70.–80. gados”,
Baiba Pazāne “Latvijas pareizticīgo iedzīvotāju skaitliskais, etniskais un teritoriāli telpiskais sadalījums 20. gs. 20.–30. gados”,
Jānis Taurēns “Trešā Atmoda un Latvijas vēsture: 1988–1991”,
Uldis Neiburgs “Herberta Cukura pretrunīgais mantojums: pagātnes un atmiņas izaicinājumi”.

Sekcijas ietvaros 14. aprīlī LU HZF vēstures institūts organizēja vēsturniekam Andrievam Ezergailim (1930–2022) veltītu sesiju, kurā ar referātiem par latviešu lomu 1917. gada Krievijas revolūcijā, holokaustu Latvijā un latviešu trimdas problemātiku uzstājās Jānis Šiliņš, Mārtiņš Kazainis, Ilma Elsberga, Uldis Neiburgs un Lilita Zaļkalne. Noslēguma diskusijā “Andrievs Ezergailis cauri laikiem: historiogrāfiskais mantojums un perspektīvas” Uldis Neiburgs, Valters Nollendorfs, Kārlis Kangeris, Rudīte Vīksne, Baiba Metuzāle-Kangere un citi sesijas dalībnieki diskutēja par holokausta vēstures pētniecību un šīs tematikas atspoguļojumu plašākā sabiedrībā.

Konferences arheoloģijas sekcijās tika plaši pārstāvēts LU HZF Latvijas vēstures intitūts. Tajā uzstājās pētnieki: 
Valdis Bērziņš “Neolīta auklas un pinumi – Sārnates apmetnes materiāla analīze”,
Aija Macāne (kopā ar Kerkko Nordqvist) “New studies on R. Šnore’s collection from the Lake Lielais Ludza area”,
Rūdolfs Brūzis (kopā ar Andri Šnē) “Arheoloģiskie pētījumi Zasas muižā 2023.–2025. gadā: galvenie rezultāti un izpētes perspektīvas”,
Inga Doniņa-Kalniņa (kopā ar Roman Shiroukhov, Robertu Spirģi, Vitoldu Muižnieku)  “Typology vs. Radiocarbon: AMS ¹⁴C Dating of Different Organic Materials from Latvian Late Iron Age Cemeteries”, 
Māris Zunde “Senās Rīgas upes (Rīdzenes) krastu koka nostiprinājumu posmu dendrohronoloģiskās datēšanas rezultāti”,
Ieva Ose “Daži 16. gs. bronzas apkalumi Latvijā – grāmatu vai jostu detaļas?”

Plašāka informācija un referātu tēzes pieejamas.
 

Dalīties