LV  |  EN


             

Sākumlapa

Uzdevumi

Izpildītāji

Publicitāte

     

 Aktualitātes 

11.-13.10.2017
Ar Divpusējās sadarbības fonda atbalstu projekta ekspertu grupa no Latvijas Universitātes - V.Bērziņš, M.Kalniņš, I.Zagorska - devās triju dienu vizītē uz Oslo universitātes Kultūras vēstures muzeju, kur satikās ar projekta ekspertēm I.M.Bergu-Hansenu, H.Damlienu un A.Šilki. Pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar kopīgo pētījumu turpinājumu par akmens laikmetu un finansējuma piesaisti šiem pētījumiem. Izbrauciena laikā iepazītas akmens laikmeta apmetnes Oslo apkārtnē. 

24.04.2017
24. aprīlī plkst. 16.00 LU Vēstures un filozofijas fakultātē (Aspazijas bulvārī 5) 510. auditorijā notiks informatīvais pasākums saistībā ar projekta noslēgumu, kura laikā projekta dalībnieki sniegs pārskatu par projekta darbības rezultātiem.
Sīkāka informācija


25.10.2016.
Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19, Rīgā) 25. oktobrī notiks starptautiska konference par projekta tēmu "Krams un dzelzs vēstures gaitā: tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos". Konference ir publisks pasākums - visi laipni aicināti! Darba valodas: latviešu, angļu.
Konferences programma


13.08.2016.
Eksperimenta rezultāts: iegūta dzelzs pēc 10. gs. metodēm
     Projekta ietvaros veiktajā eksperimentā Ventspilī, izmantojot Asotes pilskalna 10. gs. krāsns rekonstrukciju, no Latvijas purva rūdas izdevās iegūt nelielu daudzumu dzelzs. Eksperimentu veica pieredzējušais norvēģu dzelzs ieguves speciālists T. Haraldsens (Haraldsen), projekta eksperti A.Vijups, B.Rundbergets (Rundberget), I. M. Gundersens (Gundersen), J. H. Larsens (Larsen), M. Kalniņš un iepriekšējo gadu eksperimentu "veterāns" E. Sviklis.
     Svarīgākais, ka sadarbībā ar norvēģu speciālistiem izdevās iegūt skaidrāku priekšstatu par nosacījumiem, kādi jāievēro, lai uzceltu un sekmīgi izmantotu 10. gadsimtam raksturīgu dzelzs ieguves krāsni. Eksperimenta gaitā iegūtā pieredze ļauj labāk izprast senatnē Latvijas teritorijā izmantoto dzelzs ieguves procesu tehniskās īpatnības un skaidrāk interpretēt arheoloģiskās liecības.
Eksperimenta video projekta Facebook lapā


11.08.2016.
Gatavojas dzelzs ieguves eksperimentam Ventspilī
     Ventspilī 13.augustā Piejūras brīvdabas muzejā notiks eksperiments, kurā norisināsies mēģinājumi no purva rūdas iegūt dzelzi. Eksperimenta vajadzībām uzbūvēta vēlā dzelzs laikmeta dzelzs ieguves (redukcijas) krāsns repliku, kurai par prototipu tiks izmantotas Asotes pilskalnā 1951.gadā atsegtās krāsns paliekas, kuras datējamas ar 10.gs. Eksperimenta norises gaitā plānots aktivēt Kurzemē iegūtu purva rūdu – limonītu, to apdedzinot atklātā ugunskurā un krāsns replikā veikt dzelzs redukcijas procesu, gaisa pievadei izmantojot plēšas. Eksperimentā piedalīsies vadošie Latvijas un Norvēģijas dzelzs ieguves izpētes speciālisti.
Informācija Facebook lapā par šo notikumu.

11.08.2016.
Izrakumi "Asaru" manufaktūras vietā

No 25. jūlija līdz 19. augustam Latvijas Universitātes arheologu un vēstures studentu komanda sadarbībā ar norvēģu speciālistiem veic izrakumus Kurzemes hercogistes 17. gs. dzelzs manufaktūras vietā Vecumnieku novada "Asaros". Šie ir pirmie arheoloģiskie izrakumi, kas jebkad veikti kādā no hercogistes manufaktūru vietām.
     Dzelzs manufaktūra „Asaros” pastāvēja 17. gadsimta otrajā pusē. Līdzīgi kā pārējās šī perioda manufaktūras, tā darbojās ar ūdens spēku. Uz Zvirgzdes upītes tika ierīkots dambis, ūdeni novadīja pa kanāliem, un ar ūdensratiem darbināja krāsns plēšas un mehāniskos veserus. Manufaktūra ir pieminēta 17. gadsimta dokumentos, tomēr rakstītie avoti nesniedz skaidras norādes par izmantotajām tehnoloģijām vai manufaktūras būvēm. Šos jautājumus izgaismot var tikai arheoloģiskie pētījumi. „Asaru” manufaktūra nebūt nebija no lielākajām – tā izvēlēta arheoloģiskiem pētījumiem kā salīdzinoši kompakts, vēlāku būvju neskarts un tāpēc vieglāk izprotams objekts.
    Izrakumi koncentrējas galvenokārt senās krāsns vietā. Pakāpeniski iedziļinoties manufaktūras būvgružu slāņos, šobrīd tiek atsegti iespaidīga izmēra dzelzs un izdedžu sakusumi, kādi uzkrājās lielās manufaktūras krāsns dibenā, kā arī krāsns sienām izmantotie dolomītakmeņi. Turpat atrastas arī liecības par saražoto produkciju: piemēram, lielgabala lode, dzelzs stienis. Tieši blakus konstatēta neliela dolomītlauztuve, kur iegūts materiāls krāsns būvniecībai. Pētījumu gaitā tiek ņemti sārņu, rūdas un dzelzs priekšmetu paraugi, to ķīmiskā analīze ļaus precīzāk raksturot manufaktūrā veiktos dzelzs ieguves un pārstrādes procesus.
     Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūras Eiropā ir īpatnējs fenomens, kas atspoguļo hercogu vēlmi attīstīt ražošanu, lai arī apstākļi tam nebija ļoti labvēlīgi. Kaimiņvalstī Zviedrijā lielos apjomos ražoja dzelzi no kalnrūpniecībā iegūtās rūdas, toties hercogistē, kas aizņēma mūsdienu Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritoriju, šādu minerālo resursu nebija, tāpēc par galveno izejmateriālu kalpoja vietējā purva rūda.
     Izrakumus vada LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis. Pētījumus veic profesionālu arheologu komanda, kurā ietilpst arī speciālists no Oslo universitātes Kultūrvēstures muzeja Ingars Merkestēls Gundersens (Ingar Mørkestøl Gundersen), kopā ar studentiem no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, kuri prakses ietvaros apgūst arheoloģisko izrakumu metodes.
     Ar izrakumu gaitu jebkurš interesents varēs klātienē iepazīties apmeklētāju dienā 12. augustā (norādes projekta Facebook lapā).



11.05.2016.
Izvēlēta manufaktūras izrakumu vieta - "Asari" Vecumnieku novadā

Pamatojoties uz apsekošanas darbu rezultātiem, izvēlēta vieta, kur notiks arheoloģiskie izrakumi no 25. jūlija līdz 19. augustam. Tā ir Asaru manufaktūra (Vecumnieku nov.), kas saistīta ar plašo Baldones manufaktūras kompleksu. Vietas apskate liecina, ka manufaktūras arheoloģiskās liecības te varētu būt salīdzinoši labi saglabājušās, turklāt aizņem kompaktu teritoriju.
     Gatavojoties izrakumiem, nokomplektāta izrakumu strādnieku komanda no  LU Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem. Viņi iepazīstināti ar darba uzdevumiem un apmācīti darbā ar izrakumos izmantojamo mērniecības aprīkojumu.
Studentu apmācības mērniecībā.

28.04.2016.
Referāts par dzelzs ieguves izpēti konferencē par arheologu un antropologu pētījumiem

LU Latvijas vēstures institūta rīkotajā zinātniskajā atskaites sesijā "Arheologu un antropologu pētījumi Latvijā 2014. un 2015. gadā" ar referātu "Pētījumi par dzelzs ieguves tehnoloģijām projekta TechTrans ietvaros" uzstājās Dita Auziņa.
Konferences programma

04.-14.04., 25.04.-06.05.2016.
Norvēģu speciālistu pētījumi par krama apstrādes tehniku akmens laikmetā Latvijas teritorijā

Projektā iesaistītās Oslo Universitātes Kultūrvēstures muzeja krama apstrādes tehnikas speciālistes Ingera Marija Berga Hansena (Berg-Hansen) un Hēge Damliena (Damlien) kopīgi ar Latvijas puses ekspertiem Ilgu Zagorsku, Mārci Kalniņu un Valdi Bērziņu analizējušas Latvijas akmens laikmeta krama kolekcijas, kuras glabājas galvenokārt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Galvenā uzmanība pievērsta krama serdeņiem, no kuriem atšķeltas nažveida šķilas, kā arī pašām šķilām, identificējot raksturīgās pazīmes, kas norāda uz konkrētu apstrādes metožu un tehniku pielietojumu.
     Plaši tika izskatītas krama kolekcijas no apmetnēm, kas attiecināmas uz pašu agrāko apdzīvotības periodu - senākā akmens laikmeta jeb paleolīta beigu posmu, kā arī uz vidējo akmens laikmetu, kad Latvijas teritorijā parādās citas krama apstrādes tradīcijas.     
     Darbs norisinājās divu vizīšu ietvaros. Aizsākot pirmo vizīti, norvēģu speciālistes iepazīstināja ar izmantoto metodoloģiju nelielo grupu Latvijas arheologu, kuri pēta ar krama apstrādi saistītus jautājumus. Uz īsāku laiku Rīgu apmeklēja un analīzes darbā piedalījās šīs projekta aktivitātes vadītāja Almuta Šilke (Almut Schülke) - viņas vizītes laikā projektā iesaistītie eksperti plaši pārrunāja turpmāko sadarbības gaitu, kā arī apmeklēja Salaspils Laukskolas apmetnes vietu (Salaspils nov.) un Zvejnieku arheoloģisko kompleksu (Burtnieku nov.), kur iegūtas divas no svarīgākajām pētāmajām krama kolekcijām.   
     Pētījumu gaitā iegūts ļoti liels datu apjoms. Šī materiāla analīze turpmākajā projekta gaitā ļaus skaidrāk izsekot krama apstrādes tehnoloģiju attīstības gaitai mūsdienu Latvijas teritorijā akmens laikmetā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka rezultāti būtiski papildinās līdzšinējās koncepcijas par tehnoloģiju pārnesi akmens laikmetā Ziemeļeiropā.

Norvēģu krama pētnieces (no kr.) I.M. Berga Hansena, H.Damliena analizē kolekcijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (foto: Mārcis Kalniņš)


Krama tehnoloģiju izpētes grupa pie akmens laikmeta pētniecības aizsācēja K.G. Zīversa dzimtas muižas drupām brauciena laikā uz Zvejnieku arheoloģisko kompleksu (foto: Līga Palma)

04.-22.04.2016.
Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūru apsekošana

Latvijas puses ekspertu grupa (Rūdolfs Brūzis, Mārīte Jakovļeva, Dita Auziņa, Viktorija Bebre, Inga Doniņa) trīs nedēļu garumā apsekojusi 16.-18. gs. dzelzs manufaktūras bijušajā Kurzemes hercogistes teritorijā - mūsdienu Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Apsekošanas darbos uz īsāku laiku iesaistījās arī norvēģu eksperti Bernts Rundbergets (Bernt Rundberget) un Jans Henings Larsens (Jan Henning Larsen).
     Apsekoti sekojošie manufaktūru kompleksi: Asari, Birži, Dzelzsāmurs un tā apkārtne, Ēdas, Engure, Kliņģi, Pelši, Skrunda, Turlava, Uguņi. Ņemot vērā arheoloģisko datu trūkumu par šāda veida objektiem, apsekošanas gaitā zinātnieki vadījās galvenokārt pēc rakstīto avotu datiem. Fiksētas ar manufaktūrām saistītās konstruktīvās paliekas, ogļu bedres, dambji, kanālu tīkli. Lielā daudzumā ievākti dzelzs rūdas un sārņu paraugi. No vietējiem iedzīvotājiem iegūti arī manufaktūrās izgatavoti priekšmeti - lielgabala lodes.
     Vairākās vietās tika veikti urbumi ar rokas zondi, un divos objektos arī izpēte ar ģeoradaru. Veikti uzmērojumi ar totālstaciju, GPS.
     Apsekošanas rezultāti tiek apkopoti datubāzē par Kurzemes hercogistes manufaktūrām, iegūtie dati tiks iesniegti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. 
     

Biržu manufaktūras vieta.


Izpēte ar ģeoradaru un uzmērošana ar diferenciālo GPS Asaru manufaktūras vietā.

28.02-03.03.2016.
Norvēģu dzelzs ieguves speciālistu vizīte Rīgā

Projektā iesaistītie Oslo Universitātes Kultūrvēstures muzeja zinātnieki Bernts Rundbergets (Bernt Rundberget) un Jans Henings Larsens (Jan Henning Larsen) Rīgā iepazinās ar arheoloģisko dokumentāciju, kā arī dzelzs sārņu, jēldzelzs (krica) un krāšņu palieku paraugiem, kas glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamentā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļā. Vizītes laikā izskatīts plašs materiāls, kas attiecas uz dzelzs ieguvi laikposmā no agrā dzelzs laikmeta līdz viduslaikiem, izraudzīti paraugi analīzēm. Īpašu interesi izraisīja Spietiņu agrā dzelzs laikmeta dzelzs ieguves krāsnis, kas nelīdzinās nevienam no Norvēģijā zināmajiem krāšņu tipiem. Saglabātie sārņi no viduslaiku pilsētām, izrādās, drīzāk liecina nevis par dzelzs ieguvi bet gan par dzelzs pārkalšanu kalēju darbnīcās.  

05.02.2016.
Trīs referāti par projekta tēmu Latvijas Universitātes 74. konferencē

Projekta teorētiskajām nostādnēm un pirmajiem rezultātiem veltīti trīs projektā iesaistīto ekspertu referāti LU 74. konferences Arheoloģijas sekcijā, kas norisinājās LU Vēstures un filozofijas fakultātē 2016. g. 5. februārī:
Andris Šnē.  Tehnoloģiju pārnese aizvēstures sabiedrībās: arheoloģiskās
liecības par zināšanu un prasmju apriti
Mārcis Kalniņš. Krama apstrāde Sārnates apmetnes 2. mītnē
Dita Auziņa. Dzelzs ieguve no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem - pētījumu
problemātika un tendences
Konferences programma

 
27.09-03.10.2015.
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju

Grupa arheologu kā arī vēsturniece no Latvijas Universitātes un LU Latvijas vēstures institūta devās braucienā uz Norvēģiju pie projekta partneriem no Oslo universitātes Kultūras vēstures muzeja. Septiņu dienu brauciena laikā pa Norvēģiju apmeklējām arheoloģiskās dzelzs ieguves vietas, kas aptver laikposmu no romiešu dzelzs laikmeta līdz 18. gadsimtam. Piedalījāmies dzelzs ieguves arheoloģiskā rekonstrukcijā un apspriedām turpmāko pētniecības stratēģiju.


Nesas (Nes) dzelzs manufaktūras muzejs Tvedestrandā (Tvedestrand). Gandrīz pilnībā saglabāta un atjaunota senā dzelzs manufaktūra ar ēkām un iekārtām no 17., 18. un 19. gs. (Foto: Dita Auziņa)


Nesas dzelzs manufaktūras muzeja pētnieks Gunars Moldens (Gunnar Molden) iepazīstina ar dažādo āmuru darbības principiem. (Foto: Dita Auziņa)


Kapulauks un dzelzs ieguves vieta Fekjo (Fekjå) pie Geilo (Geilo). Dr. Bernts Rundberjets (Bernt Rundberget) rāda tipisku kokogļu dedzināšanas bedri. (Foto: Inga Doniņa)


Dzelzs ieguves krāsns rekonstruckija pēc arheoloģiskā materiāla Dokflejā (Dokkfløy). Purva rūdu un kokogles pakāpeniski ber dzelzs ieguves krāsnī. (Foto: Inga Doniņa)


Dzelzs ieguves krāsns Dokflejā. (Foto: Andrejs Vasks)


Brauciena dalībnieki (no kreisās): Ingars Merkestēls Gundersens (Ingar Mørkestøl Gundersen), Jans Henings Larsens (Jan Henning Larsen), Dita Auziņa,  Andrejs Vasks, Andris Šnē, Mārīte Jakovļeva, Armands Vijups, Viktorija bebre, Rūdolfs Brūzis, Inga Doniņa, Bernts Rundberjets (Bernt Rundberget).
    
30.06.2015.
Informatīvais pasākums saistībā ar projekta uzsākšanu

LU Vēstures un filozofijas fakultātē,
513. auditorijā, plkst. 12



Projektu prezentēja tā zinātniskais vadītājs Valdis Bērziņš, projekta eksperti Mārīte Jakovļeva, Andris Šnē.
    Pasākumu apmeklēja žurnālisti no laikraksta "Latvijas Avīzes",  raidījuma "LNT ziņas", kā arī profesionāli arheologi no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī citi interesenti.
    Pasākuma preses relīze
    Saistībā ar šo pasākumu Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" 30.06.2015. pārraidīja interviju ar V.Bērziņu, M. Jakovļevu un A.Šnē
    Raksts presē: V. Sprūde, "Pētīs hercogistes laiku dzelzs manufaktūras", "Latvijas Avīze", 16.07.2015.
01.06.2015.
Uzsākta projekta realizācija.
01.06.2015.
Noslēgts partnerības līgums.

Īsi par projektu

Projekta ietvaros tiek pētītas tehnoloģijas, kas aizvēsturiskos un vēsturiskos laikos izmantotas nozīmīgu minerālo resursu apstrādē, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju pārnesi starp dažādām sabiedrībām un kultūrām.

Nozīmīgs izejmateriāls darbarīku izgatavošanai akmens laikmetā bija krams, tāpēc gadu tūkstošu gaitā attīstījās īpašas metodes šī materiāla apstrādei. Savukārt dzelzs ieguve no purva rūdas Latvijas teritorijā aizsākās pirmajos gadsimtos pēc Kristus un turpinājās vēlākos periodos, plašus apmērus sasniedzot Kurzemes hercogistes laikā.


Piesaistot norvēģu speciālistus, no tehnoloģiju pārneses skatupunkta tiek aplūkota krama apstrāde akmens laikmetā, kā arī dzelzs ieguves tehnoloģiju attīstība Latvijas teritorijā no dzelzs laikmeta līdz agrajiem jaunajiem laikiem. Tiek veikta krama rīku tehniskā analīze; notiek arheoloģiskie izrakumi kādā dzelzs manufaktūras vietā; tiek rekonstruēta sena dzelzs ieguves krāsns; pētījuma rezultātus apkopo publikācijās starptautiskos zinātniskos izdevumos.

Projektam jāsekmē vispārīgā izpratne par tehnoloģijām un to attīstības procesiem Ziemeļeiropā pirmsindustriālajā laikmetā.


Svarīgākie dati

  • Projekts nr. NFI/R/2014/062, Technology transfer in the processing of mineral resources in earlier times ("Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos") 
  • Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas LV05 „Pētniecība un stipendijas”.
  • Projekta realizācijas laiks: 2015. g. 1. jūnijs - 2017. g. 30. aprīlis
Līdzfinansējuma saņēmējs: Latvijas Universitāte (projekts tiek realizēts LU Vēstures un filozofijas fakultātē un LU Latvijas vēstures institūtā)
1. partneris: Oslo universitātes Kultūrvēstures muzejs

Projekta kopējās izmaksas:  € 480850,00
Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums: € 396701,00 (82,5%)
Valsts budžeta līdzfinansējums:  48085,00 (10%)
Pašu līdzfinansējums: € 36064,00 (7,5%)

Programmu LV05 “Pētniecība un Stipendijas” administrē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

 Informācija aktualizēta: 16.10.2017.     Par mājas lapu atbild: V.Bērziņš