PROJEKTI  



LATVIJAS ZINĀTNES PADOMES FINANSĒTIE FUNDAMENTĀLIE UN LIETIŠĶIE PĒTNIECĪBAS PROJEKTI




 
 Projekts "Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7. – 12. gadsimts)"


Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/1-0395
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 31. augusts – 2021. gada 31. augusts
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Guntis Gerhards (Latvijas Universitāte)
Sadarbības partneris: Dr. biol. Renāte Ranka (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs)

Projekta mērķis ir pētīt apbedīšanas tradīcijas Latvijas dzelzs laikmetā (7. – 12. gs.), ņemot vērā indivīda dzimti, dzimumu un statusu, izmantojot arheoloģiskās un bioarheoloģiskās izpētes metodes, kā arī stabilo izotopu un senās DNS analīzes. Tiks izmantots arheoloģisko izrakumu materiāls no teritoriāli dažādām apbedījumu vietām ar izpētei pieejamu antropoloģisko materiālu. Projektā tiks realizēta inovatīva pieeja apbedīšanas tradīciju izpētē, pielietojot molekulārās bioloģijas (DNS) un fizikāli ķīmiskās (izotopu) metodes. DNS dati tiks izmantoti indivīdu dzimuma un savstarpējās radniecības noteikšanā, savukārt izotopu analīzes sniegs informāciju par diētas (dzīves kvalitāti) atšķirībām starp dzimumiem un dažādām vecuma grupām. Projekta īstenošana būtiski papildinās informāciju un pārvērtēs pastāvošos priekšstatus par dzimti, dzimumu un indivīda statusu Latvijas vidējā un vēlā dzelzs laikmeta sabiedrībās, jo šāda veida starpdisciplinārs pētījums Latvijas arheoloģijā līdz šim nav veikts. Projekta pētījumu rezultāti tiks aprobēti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskos žurnālos, t.sk. Open Access. Starptautiski atzītu izpētes metožu un mūsdienu tehnoloģiju pielietošana sekmēs arheoloģijas nozares attīstību Latvijā. Projekta rezultātus varēs izmantot ne tikai arheologi, bet arī citu zinātņu nozaru speciālisti Latvijā un arī ārpus tās. Tas palīdzēs izprast gan kopīgo, gan atšķirīgo Baltijas un Eiropas zemju pagātnē.
     Projekts ir atbilstošs 2018. – 2021. gada apstiprinātajam Latvijas zinātnes prioritārajam virzienam „Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla”, kas nosaka jaunu metožu un tehnoloģiju izmantošana Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpētē. Eiropas konvencija „Par Arheoloģiskā mantojuma aizsardzību” (1992), ko ratificējusi arī Latvijas Republika (2003) nosaka , ka arheoloģiskais mantojums ir Eiropas kolektīvās atmiņas avots un ir kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa un vērtība, kura izpēte palīdz izsekot cilvēces vēsturei.

Informācija sagatavota 31.08.2018.

 
 Projekts "Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija"


Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/1-0171
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 31. augusts – 2021. gada 31. augusts
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. archaeol. Valdis Bērziņš

Projekta mērķis ir izzināt Latvijas smilšainā piejūras līdzenuma ilgtermiņa attīstības galvenos vektorus un būtiskos pagrieziena punktus, pievēršoties resursu izmantošanai un mijiedarbībai starp cilvēka aktivitātēm un ārpus cilvēka kontroles esošajiem spēkiem, kas iedarbojas uz šo dinamisko, jutīgo ainavu. Tiks raksturota apdzīvotība un resursu izmantošana piejūras zonā agrākos laikos saistībā ar ainavas pārveidošanos, pievēršot īpašu uzmanību ūdenslīmeņa izmaiņām, vēja darbībai un veģetācijai. Visbeidzot, tiks savilktas kopā iegūtās dažāda veida liecības, lai galvenajos vilcienos raksturotu izmaiņu gaitu ilgtermiņā. „Ainavas biogrāfijas” koncepts ļauj izzināt, kā ainava tikusi pārmantota un pārveidota no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām, skatot konkrētā stadijā pastāvošo ainavu kā dažādu spēku, struktūru un procesu mijiedarbības iznākumu attiecīgajā brīdī. Pamatojoties uz iepriekšējo sadarbību un tālāk stiprinot starpdisciplinārās saites, projekts apvieno pētījumus arheoloģijā un vēsturē ar virkni dabaszinātņu metožu: seno krasta līniju kartēšanu un datēšanu ar luminiscences metodi, putekšņu analīzi, dendrohronoloģiju, kokogļu analīzi. Projekta rezultāti tiks apkopoti 13 zinātniskos rakstos, un tam paredzama arī būtiska sociālekonomiskā ietekme, jo piejūras reģiona plānošanā un attīstībā iesaistītajām pusēm varēsim piedāvāt jaunu izpratni par ainavas ilgtermiņa attīstību.
     Sasaiste ar prioritāro virzienu „Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla”: projektā tiek izmantotas jaunas metodes un tehnoloģijas Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpētē, tiek pētīta tehnoloģiju attīstības vēsture un sabiedrības adaptēšanās spēja dažādu ekonomisku izaicinājumu kontekstā. Sasaiste ar prioritāro virzienu „Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide”: projektā ietilpst pētījumi par ekoloģiju.
Sasaiste ar prioritāro virzienu „Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai”: projektā ietilpst pētījumi par augsni un zemi kā lauksaimniecības pamatresursu.

Informācija sagatavota 31.08.2018.


 
 Projekts "Sociālās transformācijas bronzas laikmetā Daugavas lejtecē"


Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/2-0127
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 1. decembris – 2020. gada 1. decembris
Projekta kopējais finansējums: 200 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. habil. hist. Andrejs Vasks

Projekta mērķis ir  skaidrot   jaunu kultūras elementu parādīšanos,  sociālekonomisko procesu izmaiņas un pirmās demogrāfiskās pārejas norises bronzas laikmetā Daugavas lejtecē un  to ietekmi uz  iedzīvotāju sadzīvi, dzīves kvalitāti un veselību.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, plānots veikt sekojošus uzdevumus:
1) veikt   apbedīšanas tradīciju izmaiņu arheoloģisko izvērtējumu un interpretāciju, izmantojot divu- Reznu un Ķivutkalna kapulauka apbedījumu datēšanu ar 14C metodi.  2) izvērtēt  apbedīšanas vietās atspoguļoto sabiedrību demogrāfiju, uztura paradumus, populāciju struktūru, reproduktīvo tempu  izmaiņas un veselību izmantojot  stabilo izotopu (δ15 N) un (δ13 C)  analīzes.
5) veikt apbedījumos atrastās keramikas petrogrāfisko izpēti, lai skaidrotu māla trauku izcelsmi un lipīdu analīzi, izmantošanu,
6) integrēt bioarheoloģiskos datus un arheoloģiskās liecības par apbedīšanas paražām, lai iegūtu  pamatu jaunām interpretācijām par bronzas laikmeta sabiedrību kopumā,
7)projekta rezultātus  prezentēt starptautiskajās un vietējās konferencēs, kā arī  Latvijas plašsaziņas līdzekļos,  Latvijas Nacionālajā Vēstures  un Latvijas Dabas muzeja topošajās ekspozīcijās, sekmējot  mūsdienīgu izpratni par  Latvijas aizvēstures īpatnībām un vērtībām.
     Projekta novitāti nosaka jaunā informācija un izpratne par bronzas laikmeta sabiedrību, īpaši par sieviešu lomu  un kritiskā pieeja  līdz šim dominējošajām  androcentrisma perspektīvām pagātnes sabiedrību vērtējumos.

Informācija sagatavota 01.12.2018.

 
 Projekts "Karš un sabiedrība Latvijā 1914.-1921. gadā"


Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/2-0147
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 1. decembris – 2020. gada 1. decembris
Projekta kopējais finansējums: 200 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Ēriks Jēkabsons

Projekta mērķis ir izpētīt un analizēt, kādas sekas uz sabiedrību Latvijas teritorijā atstāja 1914.-1921. gadā notikušās karadarbības izraisītie procesi. Pētījuma gaitā paredzēts izpētīt sabiedrības stāvokļa radītājus, kas visuzskatāmāk ļauj konstatēt kara procesu un norišu iespaidu uz pārmaiņām tajā: iedzīvotāju skaitu un sastāvu, izmaiņas sabiedrības grupās un to savstarpējās attiecībās, bēgļu kustības iespaidu, izmaiņas sabiedrības sociālajā nodrošinājumā, dzimumu attiecībās un tradīcijās. Projekta paredzamie zinātniskie rezultāti ir Latvijas vēstures zinātnes bagātināšana ar iepriekš nezināmu informāciju par Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgu laika posmu, turklāt tādā griezumā (sociālās vēstures), kas līdz šim Latvijā praktiski vispār nav ticis pētīts. Ņemot vērā Latvijas piemēra 1914. – 1921. gadā specifiku reģiona un visas Eiropas kontekstā (viena no karā visvairāk ietekmētajām zemēm), pētījuma rezultātā radītā informācija būtiski papildinās un ietekmēs visa reģiona vēstures kopainu, papildinot to ar līdz šim nezināmu informāciju par kara iespaidu uz sabiedrību, t.sk. paverot iespējas tālākiem salīdzinošiem pētījumiem. Projekta rezultātā paredzētā nozīmīgākā publikācija ir visu projekta pētnieku kopīga monogrāfija par kara izraisīto procesu atstātajām sekām uz sabiedrību. Pētījumā tiks iegūtas jaunas zināšanas par Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara norisēm – tās ir viens no Latvijas vēstures centrālajiem un svarīgākajiem notikumiem.

Informācija sagatavota 01.12.2018.

 
 Projekts "Vēstures politizācija: postfaktuālās pieejas Latvijas un Krievijas attiecībām XX gadsimtā, instrumentalizācija, izaicinājumi demokrātijai, mācības un pretlīdzekļi"


Projekta identifikācijas nr.: lzp-2018/1-0322
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 1. oktobris – 2021. gada 30. septembris
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Ainārs Lerhis

Projekta mērķis ir radīt un izplatīt jaunas starpdisciplināras zināšanas par Krievijas īstenotu 20. gadsimta vēstures politizāciju aktuālu ģeopolitisku izaicinājumu un Latvijas – Krievijas attiecību kontekstā. Projekta ietvaros tiks analizēts, kurus vēstures pagrieziena punktus mūsdienu Krievija politizē un instrumentalizē nolūkā izmantot tos politiskiem mērķiem; kādi naratīvi šīs politizācijas rezultātā tiek formulēti un izplatīti, un kādas ir pielietotās politizācijas stratēģijas. Patvaļīgu un zinātniski nepamatotu vēstures interpretāciju izplatīšana pasliktina gan Latvijā dzīvojošo etnolingvistisko grupu, gan arī starpvalstu attiecības un starptautiskās drošības stāvokli. Ir nepieciešams sekmēt sabiedrības apzināšanos par vēstures instrumentalizāciju politiskos nolūkos, lai izvairītos no manipulācijām ar sabiedrisko apziņu un spēcinātu sabiedrības drošumspēju. Vēstures politizācija ir pretrunā atvērtas un iekļaujošas sabiedrības ideālam, jo tā paredz noteiktu diskursu izslēgšanu un rada deformētu vēstures atainojumu.
     Projekta ietvaros veikto pētījumu rezultāti tiks aprobēti zinātniskajās konferencēs, kā arī uz to bāzes tiks sagatavotas vairākas zinātniskās publikācijas.

Informācija sagatavota 31.08.2018.


PROJEKTI VALSTS PĒTĪJUMU PROGRAMMĀ "LATVIJAS MANTOJUMS UN NĀKOTNES IZAICINĀJUMI VALSTS ILGTSPĒJAI"




 
 Projekts “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos”.


Projekta identifikācijas nr.:
 VPP-IZM-2018/1-0018
Projekta izpildes termiņš: 2018. gada 1. decembris – 2021. gada 30. novembris
Projekta kopējais finansējums: 600 000 EUR
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Guntis Zemītis
Sadarbības partneris: Daugavpils universitāte

Projekta mērķis: Pētīt komunikāciju starp valsti, sabiedrību un indivīdu, politiskās un sociālās kontroles ietekmi uz attieksmi pret valsts un sociālo drošību, kā arī politisko, sociālo un kultūras vērtību transformācijas procesu Latvijā 16.-20. gadsimtā. 100 gadus pēc valsts dibināšanas ir aktuāli apzināt un novērtēt tās vērtības un vēsturiskos pagrieziena punktus, kas deva iespēju nodibināt demokrātisku Latvijas Republiku. Valsts tapšanas brīdī pastāvēja vairākas Latvijas valstiskuma alternatīvas. Vēsturnieku, sociologu, juristu un teologu starpdisciplināra, kvalificētu zinātnieku komanda, piesaistot studentus, veiks jaunākās historiogrāfijas apzināšanu un avotu izpēti ar mērķi piedāvāt sabiedrībai un nozares pārstāvjiem jaunas zināšanas par to, kā laikā no 16. līdz 20. gs. reliģisko, filozofisko, sociālo ideju izplatības, ārēju un iekšēju faktoru ietekmes rezultātā sabiedrībā nostiprinājās to vērtību summa, kas noveda pie demokrātiskas, pilsoniskas republikas izveides. Tiks pētīta vēsturiskās atmiņas nozīme, neatkarības idejas nosargāšana okupācijas gados un nacionālā pretošanās kustība, kuru rezultātā tika atjaunota neatkarīga valsts, kurā attīstās daudznacionāla kultūra un iekļaujoša sabiedrība. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu etnisku, sociālu un reliģisku grupu devumam Latvijas valstiskuma un kultūras daudzveidības izveidē un saglabāšanā. Pētnieku uzmanības lokā būs arī sabiedrības drošības nodrošinājums, tā kompleksā daba, indivīda pārliecības loma valsts drošības stiprināšanā

Informācija sagatavota 01.12.2018.


Komandējumi

1. A. Gusačenko, 25.01.2019., Daugavpils, Daugavpils Universitātes starpt. zin. konference  “XXIX Zinātniskie lasījumi”. Referāts: “Latvijas Neatkarības karš krievu iedzīvotāju kolektīvajā recepcijā 1919. gada pirmajā pusē”.

2. A. Jansone, 28.03.2019., Šauļi, Lietuva, Šauļu Universitātes starpt. zin. konference “The Region: History, Culture, Language”. Referāts: “The Role of Latvian Catolic Church Textiles in Perfecting People’s Aesthetic Value” ("Latvijas katoļu dievnamu tekstiliju loma tautas estētisko vērtību pilnveidē")

3. A. Karlsone, 10.-14.04.19., Vīne, Austrija, 6. starptautiskā, starpdisciplinārā sociālo zinātņu un mākslas konference SGEM (The 6th International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts – SGEM Vienna Art 2019). Referāts: “The Popularity of the Latvian National Costume today” ("Latviešu tautas tērpa popularitātes fenomens mūsdienās")

4. I. Boldāne-Zeļenkova, Santjago de Kompastela, Spānija, 14.-18.04.19., SIEF (Starptautiskā etnologu un folkloristu  asociācija) 14. kongress, “Track Changes: Reflecting on a Transforming World” Referāts: “Replacing traditions: a case of Latvian SSR” ("Tradīciju aizstāšana: LPSR gadījums")

5. M. Jakovļeva, 22.-26.05.19., Minska, Baltkrievija, Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta starpt. zin. konference "Lietuvas lielkņazistes ūnijas
 ar Polijas karalisti: suverenitātes problēmas", veltīta Ļubļinas ūnijas 450. gadadienai. Referāts: “Вассал и сеньор в ранее новое время: вопрос о получении лена в отношениях Польско-Литовского государства и Курляндского герцогства”  (Vasalis un senjors agrajos jaunajos laikos: Lēņa saņemšanas jautājums
 Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes hercogistes attiecībās.)

6. A. Karlsone, 27.05.-02.06., St. Pēterburga, Krievija, St. Pēterburgas rūpniecisko tehnoloģiju un dizaina Valsts Universitātes, Krievijas Etnogrāfijas muzeja un Valsts Ermitāžas starptautiskā zinātniskā konference "Mode un dizains:  vēsturiskā pieredze – jaunās tehnoloģijas". Referāts: "Latviešu tautastērps un mode"
   
7. A. Jansone, 03.-07.06.19., Balvi, Balvu raj., Etnogrāfiskā ekspedīcija

Informācija sagatavota 05.06.2019.





ES PROJEKTI



 
 Projekts "Apbedījuma vides mikrobioma nozīme biomolekulārajā arheoloģijā un senās tuberkulozes izpētes procesos"



Projekta līguma numurs: 1.1.1.1/16/A/101
Projekta partneri: APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (vadošais partneris; zinātniskais vadītājs Dr. biol. Renāte Ranka)
Projekta īstenošanas termiņš: 01.03.2017.- 29.02.2020. (36 mēneši)
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 648 648,24 (ERAF 551 351,00 EUR; Valsts budžeta finansējums 48 648,62 EUR; LU  finansējuma daļa 129 730, 64 EUR, t.sk. LU līdzfinansējums 9728,80 EUR)
Projekta zinātniskais vadītājs: LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Guntis Gerhards, e –pasts: guntis.gerhards@lu.lv
Projekta administratīvais vadītājs: Laureta Buševica, e – pasts: laureta.busevica@lu.lv
Projekta mērķis: raksturot augsnes mikrobioma efektu senās DNS izpētes procesos un pētīt tuberkulozes izraisītāja genoma klātbūtni arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā 15. – 18. gadsimta antropoloģiskajā materiālā
Projekta galvenie rezultāti: 4 oriģināli zinātniskie raksti, kas tiks iesniegti publicēšanai Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, t.sk. 2 oriģināli zinātniski raksti, kas tiks iesniegti publicēšanai žurnālos, kura citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa; uzlabota tuberkulozes paleopataloģiskā diagnoze un iegūtas zināšanas par tuberkulozes izplatības procesiem Latvijā.
Informācija sagatavota 01.03.2017

Paveiktais:
2017. gada 1. marts – 2017. gada 31. maijs

  • Šajā periodā izstrādāts protokols indivīdu dzimuma un vecuma, paleopataloģiju  noteikšanai arheoloģiskajos izrakumos iegūtajam antropoloģiskajam materiālam pēc skeleta kaulu morfoloģiskām pazīmēm.
  • Uzsākta 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un veikta paraugu atlase un sagatavošanas darbi šo paraugu biomolekulārārās analīzes veikšanai.
  • Uzsākta vides paraugu atlase, lai veiktu mikroorganisma profilu noteikšanu ar NextGeneration Sequencing Ion Torrent tehnoloģijām.
  • Veikta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 31.05.2017.


2017. gada 1. jūnijs  – 2017. gada 31. augusts
  • Turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte.
  • Veikta pirmo kaulu paraugu apstrāde senās DNS iegūšanai, tās daudzuma raksturošana un uzsākta biomolekulārā analīze.
  • Turpināta vides (apbedījumu augsnes) paraugu atlase un uzsākta mikroorganismu profilu noteikšana.
  • Ir uzsākta arheoloģiskās informācijas analīze un vides datu bioinformātikas apstrāde.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 31.08.2017.
 

2017. gada 1. septembris  – 2017. gada 30. novembris
  • Turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte.
  • Veikta vairāku kaulu un zobu paraugu apstrāde senās DNS iegūšanai un uzsākta iegūto DNS paraugu biomolekulārā analīze.
  • Turpināta vides (apbedījumu augsnes) paraugu atlase un uzsākta mikroorganismu profilu noteikšana.
  • Veikta sākotnējo vides datu apkopojums un bioinformātikas apstrāde. Iegūtie rezultāti prezentēti starptautiskā konferencē stenda referāta veidā.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 30.11.2017.


2017. gada 1. decembris – 2018. gada 28. februāris
  • Turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte.
  • Uzsākta 16S rRNA datu analīze ar dažādām bioinformātikas metodēm, lai pilnīgāk raksturotu apbedījumu vides augsnes paraugu mikroorganismu profilus.
  • Veikta iegūto arheoloģisko/augsnes paraugu mikroorganismu profila savstarpējās līdzības/atšķirības noteikšana.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 28.02.2018.


2018. gada 1. marts – 2018. gada 31. maijs
  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte. Identificēts jauns indivīds, kura skeleta kaulu morfoloģiskā analizē liecina par saslimstību ar tuberkulozi. Izpētes sākotnējie rezultāti prezentēti starptautiskā konferencē. Ir uzsākta šī indivīda senās DNS paraugu biomolekulārā analīze.
  • Turpināta  16S rRNA datu analīze ar dažādām bioinformātikas metodēm, lai pilnīgāk raksturotu apbedījumu vides augsnes paraugu mikroorganismu profilus. Vairākos kaulu un zemes paraugos konstatēta Mycobacterium ģints klātbūtne.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
  • Pārskatā periodā publicētās konferenču tēzes, kas indeksētas Web of Science datubāzē: Elina Petersone – Gordina, Guntis Gerhards, Charlotte Roberts (2018) A child with probable skeletal tuberculosis from a cemetery in Turaida, Latvia (15th – 16th centuries AD) // American Journal of Physical Anthropology Vol. 165:  87th Annual Meeting of the American Association of Physical  Anthropologists, Suppl. S66, p.205-206.
Informācija sagatavota 31.05.2018.


2018. gada 1. marts – 2018. gada 31. maijs
  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un biomolekulārā analīze paraugiem (kauls, zobs) tiem indivīdiem, kuriem pēc skeleta kaulu morfoloģiskajām pazīmēm konstatēta tuberkuloze.
  • Uzsākta 16S rRNA sekvenēšanas datu analīze paraugiem (augsne, kauls). Konstatēta mikrobioma 16S rRNA datu grupēšanās atkarībā no parauga: kauls/zobs/zeme., kas liecina, ka arheoloģisko izrakumu paraugi satur arī savu unikālo mikrobioma „printu”, kas nav tikai apkārtējās augsnes mikrobioms.
  • Turpināta arheoloģisko datu analīze saistībā ar apbedījuma vides raksturošanu.  
  • Uzsākta publikācijas sagatavošana par Rīgas 15. – 17. gs. iedzīvotāju paleopataloģisko un biomolekulāro izpēti.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 31.08.2018.


2018. gada 1. septembris – 2018. gada 30. novembris
  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un biomolekulārā analīze. No blīvākas konsistences veiktas atkārtotas analīzes to indivīdu paraugiem, kuri iepriekš deva ļoti vājas konsistences seno DNS.
  • Ir veikta 16S rRNA sekvenēšanas datu analīze paraugiem (augsne, kauls) un uzsākta publikācijas sagatavošana, kuras ietvaros tiek salīdzināti mikrobioma dati no kaulu materiāla un apbedījuma vides.
  • Turpināta arheoloģisko datu analīze saistībā ar apbedījuma vides raksturošanu. 
  • Iegūtie dati par zobu aplikuma mikrobiomu liecina par Mycobacterium klātbūtni, kas sakrīt ar skeleta kaulu morfoloģiskajām izmaiņām. Uzsākta publikācijas sagatavošana.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 30.11.2018.


2018. gada 1. decembris – 2019. gada 28. februāris
  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un biomolekulārā analīze. Veikta datu analīze un uzsākta publikāciju sagatavošana.
  • Ir veikta iepriekš iegūto 16S rRNA mikrobiomu datu analīze, apkopošana un publikāciju sagatavošana.
  • Turpināta arheoloģisko datu analīze saistībā ar apbedījuma vides raksturošanu.
  • Atsevišķiem paraugiem veikta cilvēka DNS bagātināšanas procedūra, kas nodrošinātu vairāk informācijas iegūšanu par indivīdiem, kuru kaulu materiālā noteikta patogēnu klātbūtne. Līdz ar to izdevies noteikt indivīda bioloģisko dzimumu, turpinās darbs pie mitohondriālās DNS analīze.
  • Zobu un kaulu materiālam veiktas papildus analīzes, lai noskaidrotu Mycobacterium sugu.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.

Informācija sagatavota 28.02.2019.


2019. gada 1. marts– 2019. gada 31. maijs
  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un biomolekulārā analīze. Veikta datu analīze.
  • Iesniegta publikācija par padziļinātu 16. gadsimta bērna apbedījuma paleopataloģisko un molekulāri ģenētisko izpēti starptautiski citējamā žurnālā.
  • Pārskata periodā pabeigta 16S rRNA sekvencēšanas datu analīze tiem arheoloģiskajiem paraugiem, kur ir pieejams kauls – zeme paraugu pāris. Iegūtie rezultāti iesniegti publicēšanai starptautiski citējamā izdevumā.
  • Turpināta arheoloģisko datu analīze saistībā ar apbedījuma vides raksturošanu.
  • Atsevišķiem paraugiem turpināta cilvēka DNS bagātināšanas procedūra, kas nodrošinātu vairāk informācijas iegūšanu par indivīdiem, kuru kaulu materiālā noteikta patogēnu klātbūtne
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.
Informācija sagatavota 31.05.2019.



2019. gada 1.jūnijs – 2019. gada 31. augusts

  • Pārskata periodā turpināta 15. – 18. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un bioarheoloģiskā izpēte un biomolekulārā analīze. Veikta datu apstrāde un analīze.
  • Starptautiskās konferencēs sniegti ziņojumi par apbedījuma mikrobioma izpēti un indivīdu molekulāri ģenētisko izpēti.
  • Pārskata periodā SCOPUS datubāzē indeksētā izdevumā publicēti iegūtie 16S rRNA sekvencēšanas dati par arheoloģisko kaulu paraugu un augsnes mikrobiomu.
  • Turpināta arheoloģisko datu analīze saistībā ar apbedījuma vides raksturošanu.
  • Atsevišķiem paraugiem, kas morfoloģiski uzrādīja tuberkulozes iespējamo klātbūtni turpināta cilvēka DNS bagātināšanas procedūra, lai nodrošinātu precīzākas informācijas iegūšanu par indivīdiem, kuru kaulu materiālā noteikta patogēnu klātbūtne.
  • Sagatavotas un iesniegtas referātu tēzes starptautiskai Baltijas bioarheoloģijas konferencei.
  • Turpināta zinātniskās literatūras analīze saistībā ar projekta aktivitātēm.

Informācija sagatavota 31.08.2019.






 
 Projekts "Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā Latvijas antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte"


Projekta nosaukums:
„Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā Latvijas antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte”

Darbības fonds, programma un aktivitāte: Eiropas Sociālais fonds, programma «Cilvēkresursi un nodarbinātība», 1.1.1.2. aktivitāte «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei».

Vienošanās par projekta īstenošanu numurs:
2013/0039/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/038

Projekta izpildes termiņš: 20 mēneši (2014.gada 1.janvāris - 2015.gada 31.augusts)

Projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas: APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU aģentūra LU Latvijas vēstures institūts

Projekta kopējais finansējums: 480 190,78 EUR (BMC – 405 467,24 EUR, LUVI – 74 723,54 EUR)

Projekta zinātniskā vadītāja: Dr.biol. I.Jansone
Projekta kontaktpersona no LU LVI puses: Dr. hist. Guntis Gerhards


Projekta kopsavilkums: Projekta mērķis ir jaunas zinātniskas grupas izveide, kas ar molekulārbioloģijas metodēm risinātu ar medicīnu saistītas problēmas Latvijā. Projekts ir starpdisciplinārs un ietver arī bioloģijas, arheoloģijas un vēstures nozares. Senās DNS pētījumi ietver seno populāciju filoģenētiskos pētījumus un molekulāri medicīnisko arheoloģiju.
Projektā paredzētas šādas aktivitātes: (1) jaunas zinātniskās grupas izveide; (2) arheoloģiskā materiālā novērtēt DNS kvalitāti un novērtēt tās pielietojamību dziļākai  izpētei; (3) infekcijas avotu izpēte un to ģenētiskā variabilitāte Latvijas populācijā viduslaikos; (4) cilvēka ģenētikas izpētes, kuras rezultātā tiks noskaidrota Latvijas senās un mūsdienu populācijas mitohondriālā genoma un Y hromosomas haplotipu ģenētiskā līdzība, kā arī mutāciju un/vai polimorfismu spektrs; kā arī jaunas tehnoloģijas izveidošana - DNS izdalīšanas no osteomateriāla protokola izstrāde, kā arī mtDNSun Y-STRs ģenētiskā profila ieviešana personu identifikācijā tiesu medicīnā.

Līdz 2014. gada martam:
•    Jaunas zinātniskās grupas izveide.
•    Izstrādāts protokols indivīdu dzimuma un vecuma, paleopataloģiju  noteikšanai arheoloģiskajos izrakumos iegūtajam antropoloģiskajam materiālam pēc skeleta kaulu morfoloģiskām pazīmēm.
•    Uzsākta 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana (izpētīti 80 indivīdi).
•    Iesākts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšana.
•    Iesākta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā antropoloģiskā materiāla cilvēka molekulāri ģenētiskā izpēte: mitohondriālās DNS (mtDNS) nekodējošā rajona sekvenču analīze, Y hromosomas mikrosatelītu jeb haplotipu analīze.
•    Iesākts darbs pie molekulārās dzimumu noteikšanas, izmantojot divus ģenētiskos marķierus (SRY gēna un AMELY/X gēna fragments).
•    Atlasīti paraugi M. tuberculosis un Y. pestis klātbūtnes noteikšanai ar molekulāri ģenētiskām metodēm.
•    Pārskata periodā uzsākta publikācijas sagatavošana par dzimumu noteikšanu arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā 15.-17. gadsimta antropoloģiskajā materiālā, pēc morfoloģiskajām un molekulāri ģenētiskajām analīzēm.
Informācija sagatavota 31.03.2014.

Līdz 2014. gada  jūnijam:
•    Turpināta 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana.
•    Uzsākta pētīto indivīdu paleopataloģisko un morfoloģisko noteiktā dzimuma un vecuma datu reģistra izveide.
•    Turpināts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšanas. Veikti darbi kontaminācijas risku mazināšanai.
•    Veikti darbi efektīvas mikroorganisma Yersinia pestis klātbūtnes noteikšanas PCR eksperimentu metodikas izstrādei un turpināta kaulu materiāla atlase no masu apbedījumiem (Sv. Gertrūdes baznīcas kapsētas un Rīga Doma laukuma sērijas).
•    Turpināta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā antropoloģiskā materiāla cilvēka molekulāri ģenētiskā izpēte: mitohondriālās DNS (mtDNS) nekodējošā rajona sekvenču analīze, Y hromosomas mikrosatelītu jeb haplotipu analīze.
•    Turpināts darbs pie molekulārās dzimumu noteikšanas, izmantojot divus ģenētiskos marķierus (SRY gēna un AMELY/X gēna fragments). Veikta salīdzinoša analīze ar morfoloģiskās izpētes datiem.
•    Projekta ietvaros iegūtie rezultāti prezentēti 3. Baltijas Bioarheoloģijas starptautiskajā konferencē. Publicētas referāta tēzes (Evaluation of ancient DNA preservation by applying molecular approach for sex determination in archaeological human skeletal remains from Riga).
•    Pārskata periodā ir iesniegta publikācija žurnālam “Proceedings of Latvian Academy of Sciences” par dzimumu noteikšanu arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā 15.-17. gadsimta antropoloģiskajā materiālā, pēc morfoloģiskajām pazīmēm un molekulāri ģenētiskajām analīzēm.
Informācija sagatavota 30.06.2014.

Līdz 2014. gada  septembrim:
•    Turpināta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana.
•    Uzsākta pētīto indivīdu ķermeņa garuma datu noteikšana, lai raksturotu slimību un dzīves kvalitātes ietekmi uz iedzīvotāju fizisko attīstību.
•    Turpināta konstatēto paleopataloģiju un pētīto indivīdu dzimuma un vecuma datu reģistra izveide
•    Turpināts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšanas. Veikti darbi kontaminācijas risku mazināšanai saistībā ar paraugu atlasi DNS analīzēm.
•    Ir iesākts darbs pie kaulu materiāla padziļinātas analīzes, tiem indivīdiem, kuriem morfoloģiski konstatētas iespējamās M. tuberculosis baktērijas izraisītās kaulu sistēmas izmaiņas. Iesākts darbs pie literatūras apskata veidošanas par M. tuberculosis izraisītajām skeleta kaulu morfoloģiskajām izmaiņām un tās klātbūtnes noteikšanu arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā materiālā.
•    Pārskata periodā palaeopataloģiskās izpētes iegūtie rezultāti prezentēti stenda referāta veidā BABAO 16. konferencē Lielbritānijā. Publicētas tēzes (Differential diagnozes of bending deformities in a non-adult skeleton from St. Peter’sChurch cemetery in Riga, Latvia).
•    Turpināts darbs pie molekulārās dzimumu noteikšanas, izmantojot divus ģenētiskos marķierus (SRY gēna un AMELY/X gēna fragments). Ir salīdzinātas divas dažādas senās DNS iegūšanas metodikas. Iegūtie rezultāti prezentēti stenda referāta veidā Eiropas bioķīmijas biedrības federācijas (FEBS) 39. kongresā Francijā (Comparison of several molecular processing approaches of ancient DNA from medieval human remains in Latvia) un publicētas tēzes.
•    Veikti darbi efektīvas mikroorganisma Yersinia pestis klātbūtnes noteikšanas PCR eksperimentu metodikas izstrādei un turpināta kaulu materiāla atlase no masu apbedījumiem (Sv. Gertrūdes baznīcas kapsētas un Rīga Doma laukuma sērijas).
•    Pārskata periodā ir pieņemts publicēšanai raksts žurnālā “Proceedings of Latvian Academy of Sciences” par dzimumu noteikšanu arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā 15.-17. gadsimta antropoloģiskajā materiālā, pēc morfoloģiskajām pazīmēm un molekulāri ģenētiskajām analīzēm (Morphological characterization and molecular sex determination of human remains from 15th – 17 centuries in Latvia).
Informācija sagatavota: 30.09.2014

Līdz 2014. gada  decembrim:
•    Turpināta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana, iegūto datu reģistra izveide.
•    Ir turpināts pētīto indivīdu ķermeņa garuma datu noteikšana, lai raksturotu slimību un dzīves kvalitātes ietekmi uz iedzīvotāju fizisko attīstību.
•    Pārskata periodā tika turpināta padziļināta to indivīdu izpēte, kuriem morfoloģiski skeleta kaulos konstatētās pataloģijas, iespējams, saistāmas ar tuberkulozi. Veikta literatūras analīze un uzsākta publikācijas gatavošana.
•    Turpināts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšanas. Veikti darbi kontaminācijas risku mazināšanai saistībā ar paraugu atlasi DNS analīzēm, kā arī sagatavoti paraugi no salīdzinoši nesen veiktiem arheoloģiskajiem izrakumiem.
•    Turpināts darbs pie molekulārās dzimumu noteikšanas, izmantojot divus ģenētiskos marķierus (SRY gēna un AMELY/X gēna fragments).
•    Veikti darbi efektīvas mikroorganisma Yersinia pestis klātbūtnes noteikšanas PCR eksperimentu metodikas izstrādei un turpināta kaulu materiāla atlase no masu apbedījumiem (Sv. Gertrūdes baznīcas kapsētas un Rīga Doma laukuma sērijas). Analizēti literatūras un arhīvu dati par iespējamām Yersinia pestis izraisītajām epidēmijām Latvijas teritorijā 16. – 18. gadsimtā.
•    Pārskata periodā publicēts raksts žurnālā “Proceedings of Latvian Academy of Sciences” B daļā (indeksēts SCOPUS datubāzē) par dzimumu noteikšanu arheoloģiskajos izrakumos iegūtajā 15.-17. gadsimta antropoloģiskajā materiālā, pēc morfoloģiskajām pazīmēm un molekulāri ģenētiskajām analīzēm (Morphological characterization and molecular sex determination of human remains from 15th – 17 centuries in Latvia).
Informācija sagatavota: 30.12.2014

Līdz 2015. gada  martam:
•   
Turpināta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana, iegūto datu reģistra izveide.
•    Ir turpināts pētīto indivīdu ķermeņa garuma datu noteikšana, lai raksturotu slimību un dzīves kvalitātes ietekmi uz iedzīvotāju fizisko attīstību, uzsākta datu statistiskā apstrāde un analīze.
•    Pārskata periodā tika turpināta padziļināta to indivīdu izpēte, kuriem morfoloģiski skeleta kaulos konstatētās pataloģijas, iespējams, saistāmas ar tuberkulozi. Veikta literatūras analīze un turpināta publikācijas gatavošana.
•    Turpināts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšanas. Veikti darbi kontaminācijas risku mazināšanai saistībā ar paraugu atlasi DNS analīzēm.
•    Turpināts darbs pie molekulārās dzimumu noteikšanas, izmantojot divus ģenētiskos marķierus (SRY gēna un AMELY/X gēna fragments). Ir turpināts darbs pie dažādu molekulāro metožu jutības sliekšņa noteikšanas.
•    Ir uzsākts darbs pie mikroorganisma Yersinia pestis DNS atlikumu klātbūtnes noteikšanas ar izstrādāto PCR metodiku un turpināta kaulu materiāla atlase no masu apbedījumiem (Sv. Gertrūdes baznīcas kapsētas un Rīga Doma laukuma sērijas). Turpināta literatūras un arhīvu datu analīze par iespējamām Yersinia pestis izraisītajām epidēmijām Latvijas teritorijā 16. – 18. gadsimtā.
•    Pabeigta Rīgas Doma baznīcas kapsētas masu apbedījumu paleopataloģiskā izpēte ar morfoloģiskajām metodēm, uzsākta datu apstrāde un analīze.
Informācija sagatavota: 31.03.2015

Līdz 2015. gada  jūnijam:
•    Turpināta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana, iegūto datu reģistra izveide.
•    Ir turpināts pētīto indivīdu ķermeņa garuma datu noteikšana, lai raksturotu slimību un dzīves kvalitātes ietekmi uz iedzīvotāju fizisko attīstību, uzsākta datu statistiskā apstrāde un analīze.
•    Pārskata periodā tika turpināta padziļināta to indivīdu izpēte, kuriem morfoloģiski skeleta kaulos konstatētās pataloģijas, iespējams, saistāmas ar infekcijas slimībām. Veikta literatūras analīze un turpināta publikācijas gatavošana.
•    Turpināts darbs pie senās DNS (aDNS) izdalīšanas no kauliem un kontaminācijas risku izvērtēšanas. Veikti darbi kontaminācijas risku mazināšanai saistībā ar paraugu atlasi DNS analīzēm.
•    Pabeigta Rīgas Doma baznīcas kapsētas apbedījumu paleopataloģiskā izpēte ar morfoloģiskajām metodēm, uzsākta datu apstrāde un analīze, publikācijas gatavošana.
•    Projekta pārskata posma laikā ir sagatavotas tēzes „Next generation sequencing of ancient DNA for the identifying of the Mycobacterium tuberculosis genome in human remains” prezentēšanai starptautiskā konferencē.
•    Iesniegtas tēzes „Palaeopathological analysis of individuals buried in the Riga Dome Church cemetery (13th – 17th centuries) in Riga, Latvia” prezentēšanai 4. Baltijas bioarheologu konferencē.
Informācija sagatavota: 30.06.2015

Līdz 2015. gada  augustam:
•   
Ir veikta arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 15. – 17. gadsimta antropoloģiskā materiāla paleopataloģiskā izpēte, indivīdu vecuma un dzimuma noteikšana, iegūto datu reģistra izveide, visa projekta laikā iegūto rezultātu apkopošana un izvērtēšana.
•    Ir veikts darbs pie kontaminācijas risku mazināšanas saistībā ar paraugu atlasi senās DNS analīzēm.
•    Pabeigta to indivīdu izpēte, kuriem morfoloģiski skeleta kaulos konstatētās pataloģijas, iespējams, saistāmas ar infekcijas slimībām (tuberkuloze u.c.). Veikta literatūras analīze un publikācijas sagatavošana.
•    Publicēšanai sagatavots un iesniegts raksts „Palaepathological evidence of infectious disease in a skeletal population from Late Medieval Riga, Latvia (15th – 17 th century AD) (Latvijas ZA Vēstis B daļa).
•    Ir veikta vairāku senās DNS paraugu visa mikrobioma analīze ar jaunākās paaudzes sekvenēšanas protokolu.
•    Publicēšanai sagatavots un iesniegts raksts „Prospects for ancient microbiome analysis as a record of the burial environment” (Journal of Archaeological Science).
•    Pārskata periodā par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem ziņots divās starptautiskās konferencēs.
Informācija sagatavota: 31.08.2015






 
 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēts projekts "Apģērba attīstība Latgalē 19. gadsimtā"
Projekta nosaukums: Apģērba attīstība Latgalē 19. gadsimtā
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/092
Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2018.-31.12.2020.
Projekta kopējais finansējums: 133806.00 EUR
Projekta vadītāja: Dr.art. Ieva Pīgozne

Projekta mērķis: Novērst zināšanu trūkumu vai esošo zināšanu kļūdainumu, kā arī pārstrukturēt esošās zināšanas par Latgales tērpa attīstību 19. gadsimtā un papildināt tās ar jaunām zināšanām, kuras fokusētas uz līdz šim maz pētītām jomām, tādā veidā sniedzot savu ieguldījumu visu mērķa grupu vajadzībām noderīgas informācijas radīšanā un popularizēšanā.
Pētījuma mērķis ir izzināt tradicionālo tautas apģērbu Latgalē, iezīmēt tā hronoloģisko attīstību 19. gadsimtā un atklāt reģionālās un ārvalstu ietekmes apģērbā.

Pētījuma uzdevumi:
Latvijas valsts, pašvaldību un privātajos muzejos glabāto 19. gadsimta Latgales tradicionālā apģērba liecību izpēte un datu bāzes izveide; rakstītajos un ikonogrāfiskajos avotos atrodamo ziņu salīdzināšana ar materiālo liecību datiem; hronoloģiska pārskata izveide par Latgales zemnieku apģērba attīstību 19. gadsimtā; reģionālo un ārvalstu ietekmju uzrādīšana Latgales tradicionālā apģērba attīstībā.

Plānotie rezultāti:
1. Izveidota datu bāze 1
2. Nolasīts referāts starptautiskā zinātniskā konferencē 3
3. Nolasīts referāts vietēja mēroga zinātniskā konferencē 3
4. Sagatavoti un iesniegti zinātniskie raksti 4
5. Sagatavota zinātniska monogrāfija 1
6. Izstrādāts jauns 19. gadsimta Latgales tradicionālā apģērba komplektu (zīmējumu un aprakstu veidā) piedāvājums 1
7. Izstrādāti ieteikumi 19. gadsimta Latgales tradicionālā apģērba komplektēšanai un valkāšanai 1
8. Mobilitāte (Dānija, Nīderlande) 2

Vairāk par projektu un tā norises gaitu: https://www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/es-strukturfondi/1112pasakums-pecdoktoranturas-petniecibas-atbalsts-1karta/apgerba-attistiba-latgale-19-gadsimta/




STARPTAUTISKIE PROJEKTI



 
 LU Latvijas vēstures institūta sadarbības projekts ar Bulgārijas ZA Etnoloģijas un folkloras pētniecisko institūtu un Etnogrāfijas muzeju [Institute of Ethnology and Folklore Studies with Ethnographic Museum, Bulgarian Academy of Sciences] "Methods and means for preservation of cultural heritage" (2015-2017)
Projekta vadītājas: prof. M.Santova, vad. pētniece A.Jansone
Dalībnieki: I. Stanoeva, M. Ivanova, D.Fokas, A.Karlsone, I.Boldāne-Zeļenkova, I.Saleniece, L.Vanaga, G.Pakalns, A. Pūtelis

 
 LU Latvijas vēstures institūta sadarbības projekts ar Polijas ZA Arheoloģijas un etnoloģijas institūtu "The Past in the Present. Post-soviet heritage in Poland and Latvia" (2015-2017)
Projekta vadītāji: Asoc. prof., Dr.hab. D.Demskis, pētniece, Dr.hist. I.Boldāne-Zeļenkova
Piedalās no Latvijas puses: Dr. Kamila Baraniecka-Olszewska, Dr.hist. Ineta Lipša, Dr.hist.Kaspars Zellis

 
 Igaunijas - Latvijas - Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas "Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007–2013" projekts ERLI-191 "Arheoloģija, pašvaldības un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā"


Projekta vadošais partneris ir Tartu Universitāte. Projektā iesaistīti 9 partneri no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Projektu plānots īstenot 32 mēnešos līdz 2014.gada beigām. Projekta galvenais mērķis ir arheoloģiskā mantojuma apzināšana un saglabāšana, pārrobežu sadarbības veicināšana arheoloģisko pieminekļu aizsardzības jomā, sabiedrības izpratnes veicināšana par arheoloģijas mantojuma aizsardzības un saglabāšanas nepieciešamību.
Informācija par projekta aktualitātēm.

Projekta apkārtraksts #4, 2014. g. decembris
Projekta apkārtraksts #3, 2014. g. februāris
Projekta apkārtraksts #2, 2013. g. februāris
Projekta apkārtraksts #1, 2012. g. augusts

 
 Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētais projekts NFI/R/2014/062, 'Technology transfer in the processing of mineral resources in earlier times ("Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos")


Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas LV05 „Pētniecība un stipendijas”.

Projekta kopējās izmaksas:  € 480850,00

Realizācijas laiks: 2015. g. 1. jūnijs - 2017. g. 30. aprīlis

Līdzfinansējuma saņēmējs: Latvijas Universitāte (projekts tiek realizēts LU Vēstures un filozofijas fakultātē)
1. partneris: LU Latvijas vēstures institūts
2. partneris: Oslo universitātes Kultūrvēstures muzejs

Zinātniskais vadītājs: Valdis Bērziņš (LU Latvijas vēstures institūts)

Projekta ietvaros tiek pētītas tehnoloģijas, kas aizvēsturiskos un vēsturiskos laikos izmantotas nozīmīgu minerālo resursu apstrādē, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju pārnesi starp dažādām sabiedrībām un kultūrām.

Nozīmīgs izejmateriāls darbarīku izgatavošanai akmens laikmetā bija krams, tāpēc gadu tūkstošu gaitā attīstījās īpašas metodes šī materiāla apstrādei. Savukārt dzelzs ieguve no purva rūdas Latvijas teritorijā aizsākās pirmajos gadsimtos pēc Kristus un turpinājās vēlākos periodos, plašus apmērus sasniedzot Kurzemes hercogistes laikā.

Piesaistot norvēģu speciālistus, no tehnoloģiju pārneses skatupunkta tiek aplūkota krama apstrāde akmens laikmetā, kā arī dzelzs ieguves tehnoloģiju attīstība Latvijas teritorijā no dzelzs laikmeta līdz agrajiem jaunajiem laikiem. Tiek veikta krama rīku tehniskā analīze; notiek arheoloģiskie izrakumi kādā dzelzs manufaktūras vietā; tiek rekonstruēta sena dzelzs ieguves krāsns; pētījuma rezultātus apkopo publikācijās starptautiskos zinātniskos izdevumos.

Projektam jāsekmē vispārīgā izpratne par tehnoloģijām un to attīstības procesiem Ziemeļeiropā pirmsindustriālajā laikmetā.

Projekta mājas lapa
Projekta Facebook profils



   © 2019  LU Latvijas vēstures institūts        Mājas lapas veidotāji